RSS    

   ×åõč’

Latvijas Uzņēmumu interese par šo pakalpojumu ir diezgan maza, līdz ar

pirmo veikalu izveidošanu Internetā, tā ļoti strauji augs.

3. PATĒRĒTĀJU UZVEDĪBU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI.

Patērētāja izvēli konkrētajai precei (Internetam) ietekmē ekonomiskie,

demogrāfiskie, sociālie un kultūras faktori, kā arī zinātnes un tehnikas

attīstība līmenis. Šos faktorus nevar vadīt un kontrolēt, bet tie ir

jāievēro.

Kā pirmo faktoru grupu minēsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielā mērā

ietekmē visus pārējos faktorus (kultūras, demogrāfiskos u.c.), ar tiem

tieši iedarbojoties uz konfkētā cilvēka rīcību. Pie ekonomiskajiem

faktoriem varam minēt darba algas lielumu, ienākumu līmeni fiziskām

personām, kā arī peļņas lielumu un apgrozījumu juridiskām personām, no tā

izriet maksātspēja.

Tāpat ekonomiskie faktori nosaka, kādu Interneta pieslēguma veidu

izvēlēsies patērētājs, vai salīdzinoši lētāko Iezvanpieeju, vai arī dārgāko

Pastāvīgo pieslēgumu. No tā var secināt, ka no ekonomiskā faktora tiek

atvasināts vēl viens faktors - cena. Bet tajā pašā laikā patērētājam ir

ļoti grūti izvēlēties pakalpojuma sniedzēju viena veida pieslēguma robežās,

jo cena (arī pakalpojuma kvalitāte) ir ļoti līdzīgas.

Kā ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas šādi:

naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši

produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās

preču kvalitāte.

Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori.

Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām,

tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību

procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas,

IRC serveri u.c.).

Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, taču

šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un www

lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups), mazāk

atpūta un izklaide.

Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka

nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts

Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet

veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā

apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un

migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.

Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir

teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi

vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar

tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī

izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez

tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā

zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir

tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams,

pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc

Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs

ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību

Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3-

4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs

kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta uzturēšanu un

apkalpošanu.

Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie

faktori. Tā, piemēram, var būt piederība kādai formālai vai neformālai

grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. Tā var būt izvēle

gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz

produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās

personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga

raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta piedāvātos

pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir

saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru veidā no vietējās pašvaldības,

līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.

Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir saistīta ar

kultūras faktoriem - kultūras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās

īpatnības.

Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo

augstākas prasības prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas

iegūšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību

pievērsīs kvalitātei.

Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa

rīcība arī tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam

jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultūras attīstības jomā. Ja

šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece

atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem,

nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir

zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu preču un

pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas

lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs

jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru

rašanos.

Internets ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā jomā notiek vai ik

dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus Interneta papildpakalpojumus,

tādus kā videokonference, Internet telefons, arī jau ievadā pieminētais

Internet Shop.

4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas

pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī

procesa pakāpes.

Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas

savstarpēji atšķiras pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās

situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:

- iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu

produktu vai pakalpojumu;

- ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme galīgā

pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmuma pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti,

izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;

- pircējs - persona, kas tieši pērk;

- patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.

Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams

izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur

pirkt.

4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.

Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis pavisam

jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās

realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams partneris ar priekšzināšanām

konkrētajā jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir pavisam jauns,

tādēļ sadarbības partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas problēmas

priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir

iegūt Interneta pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tā

palīdzību.

4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.

Tā kā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā, tad ir tikai nedaudzas

vietas, kur iespējams iegūt Interneta pieslēgumu. Jānis apsvēra, kuras ir

tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu samaksu iegūt Interneta

pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš jau lietoja Internetu,

lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.

Šādi iegūta informācija ir personska, bet pastāv vēl trīs informācijas

avotu grupas:

- komerciālā. Aplūkojot Interneta tirgu, pie komerciālā var pieskaitīt

izplatītājas kompānijas sniegto informāciju. Šīs kompānijas darbinieks

varēs pastāstīt daudz vairāk par preci nekā mēs to varam uzzināt no

draugiem, radiem, paziņām. Meklējot Interneta pieslēgumu, kuru visdrīzākajā

laikā varēs izmantot biznesa vajadzībām, Jānis cenās uzzināt pieslēguma

ierīkošanas laiku, izmaksas, apkalpošanu un citas vairāk vai mazāk svarīgas

lietas. Firmu pārstāvji Jānim deva vispilvīgāko informāciju, kas varētu

palīdzēt izšķirties par labu konkrētajam Inetrneta izplatītājam.

- publiskā. Pie publiskā informācijas avota var pieskaitīt baumas. Jānis

ņēma vērā bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt Interneta

pieslēgumu no firmas Skrap, jo tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu. Jau

pašā sākumā Jānis izslēdza šo firmu no potenciālo Interneta piegādātāju

saraksta.

- empīriskā. Preces izmēģinājumi, kā arī preces lietošana. Jānis palūdza

dažās firmās, lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma periodu. Dažas

firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo

kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.

4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.

Jānis devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtu citu, pilnīgāku

informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta iegādei. Pirmā firma,

ko viņš apmeklēja bija Ailet, tad sekoja Tental, un visbeidzot Ollopa.

Visās šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes Inetrneta pieslēgumu par

saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.

4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.

Aplūkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš savam biznesam

Internetu ņems tieši firmā Ollopa, jo tā izcēlās pārējo favorītu vidū ar

visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez tam Jānim patika

klient apkalpošanas līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi noorganizētais

palīdzības dienesta darbs.

4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.

Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgū. Līdz tam

laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs

nebija jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo palīdzību, ne

tehnisko nodrošinājumu. Bizness plauka un zēla, un Jānis bija patiesi

apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa Interneta pieslēgumu

rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.

5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.

Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir

ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultūras,

personiskās un rīcības pazīmes.

5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Var izdalīt trīs kategorijas:

1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu

iedzīvotāju skaitu),

2. Vidējas pilsētas,

3. Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).

Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības

līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka

(studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības

partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni

dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz

pirmo kategoriju.

5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.

Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās

dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60

gadiem, taču visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma

cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība.

Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.

5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.

Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai

personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene

domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus

darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu

papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija,

izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos

vai viņš kļūs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar

iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.

5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.

Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā

attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.

5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.

Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai

informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas

lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.

5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.

Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik

nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai

arī priekšroka tiek dota zemām cenām.

6. REKOMENDĀCIJAS.

Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:

6.1.

Valdībai atbalstīt tos uzņēmus, kas veido dažādus projektus skolu un citu

mācību iestāžu apgādāšanai ar datoriem un Interneta pieslēgumu, kā arī šo

mācību iestāžu audzēkņu apmācīšanai. Labu piemēru rāda Latelekom, Fortek,

Tildes un ComputerLand apvienotās “komandas” veidotais projekts “Odiseja”,

kas paredz apgādāt 30 Latvijas skolas ar datoriem un Interneta pieslēgumu.

6.2.

Latvijas uzņēmumiem vairāk pievērsties www lapu izveidošanai un

izvietošanai Internetā, jo tas ļauj cilvēkiem visā pasaulē iegūt

informāciju par konkrēto uzņēmumu, kas, savukārt, ir iespēja iegūt

sadarbības partnerus un piesaistīt klientus.

6.3.

Interneta pieslēgumu izplatītājiem izveidot tiešos sakarus ar

starptautiskajiem Interneta pieslēgumiem, tādā veidā nodrošinot lielāku

datu pārraides ātrumu un trafika apmaiņu. Var arī paplašināt esošo

pieslēgumu caurlaidību.

6.4.

Kādam no lielākajiem Latvijas Interneta izplatītājiem (Latnet, Apollo,

Parks) vajadzētu mēģināt ielausties starpteutiskajā tirgū. Iesākumā varētu

mēģināt konkurēt ar Lietuvas, Igaunijas, Krievijas vietējiem provaideriem.

6.5.

Noslēgt līgumus starp SIA Lattelekom un Interneta izplatītājiem, kuri

paredz telefona līniju izmantošanas tarifu samazināšanu, izmantojot

Internetu (principā to varētu panākt slēdzot līgumus par 900 sērijas

telefonu nummuru nodrošināšanu).

Ńņšąķčöū: 1, 2


Ķīāīńņč


Įūńņšūé ļīčńź

Ćšóļļą āŹīķņąźņå: ķīāīńņč

Ļīźą ķåņ

Ķīāīńņč ā Twitter č Facebook

                   

Ķīāīńņč

© 2010.