RSS    

   Ąķņč÷ķą’ ėčņåšąņóšą

Pirmais pievēršas komēdijai. no 21 lugas saglabājušās 20. Viņa lugas ir

jaunatisko komēdiju pārveidojumi. Plauts ir pārveidojis grieķu lugas gan

pēc satura, gan formas. Menandra komēdijas ir izsmalcinātākas, nopietnākas.

Plauts ir vienkāršu ļaužu rakstnieks, demokrāts. Viņa komēdiju centrā ir

vergs, pret kuru Plauts izturas ar simpātijām. Plauts maina grieķu

jaunatiskās komēdijas sociālo tendenci. Plauta darbos atspoguļojas pilsoņu

aktivitāte, optimisms, viņa varoņi ir enerģiski, neatlaidīgi. Piemērojoties

skatītājam viņš pastiprina komiskos efektus, iestarpina jautru, piedauzīgu

bufanādi. Plauts izmanto kontaminācijas paņēmienus, saliedē divas lugas

vienā.

Komiskā efekta dēļ Plauts lieto grieķu vārdus, izteicienus. Plauta

komēdijās ir daudz vairāk jautrības nekā jaunatiskajās. Viņa varoņi ir ļoti

temperamentīgi. Tikpat izteiksmīgi Plauts tēlo sēras.

Komismu kāpina arī tas, ka vergs bieži nostājas pozā, kas neatbilst

viņa stāvoklim. Plautam raksturīga personu samainīšana, kam par cēloni ir

šo personu ārējā līdzība, izmantoto arī dubultnieka motīvu. Komismu vairo

arī apzinīgā skatuviskās ilūzijas neievērošana. Plauts bagātina “jauno”

grieķu komēdiju ar mūziku un dziesmām. Viņa komēdijās var pat salīdzināt ar

mūsdienu operetēm.

Plauta komēdijas atšķiras no grieķu paraugiem ar:

1. demokrātisku ievirzi;

2. jautrību;

3. asprātību;

4. muzikalitāti;

5. Tajās nav dziļu domu;

6. nav smalku psiholoģisku nianšu, konsekventu varoņu raksturojuma.

“Māla krūze” maz intrigas. Tā ir raksturu komēdija. Centrā

psiholoģiski labi izveidots skopuļa Eikliona tēls. Viņš atradis pavardā

māla krūzi ar zeltu, zaudē dvēseles mieru, kļūst skops un dzīvo vienās

bailēs, ka tikai kāds negrasās nozagt viņam naudu. Medagars bildina

Eikliona meitu Fēdru. Taču viņš nezin, ka to pavedis viņa māsas dēls

Likonids un, ka viņa gaida bērnu. Māla krūzi nozog Likonida vergs un

Eiklions meklē zagli, kliedz, vaimanā. Viņš griežas pēc palīdzības pie

skatītājiem, bet arī to vidū ir zagļi. Likonids ierodas pie Eiklonīda, lai

atzītos grēkā un lūdz viņa meitas roku. Komisms izraisās tajā brīdī, kad

Eikliona domā, ka Likonids runā par nozagto krūzi nevis viņa meitas

pavešanu. Eiklions atdabūn savu krūzi atpakaļ. Likonīds apprec Fēdru,

Eiklions, lai atgūtu sirdsmieru atdod zeltu znotam.

“Lielīgais karavīrs”

Varonis ir muļķis, sevī iemīlējies algotnis ar pārspīlēti svinīgu

vārdu Pirgopoliniks (“Tirgoņu un pilsētu uzvarētājs”). Viņš lielās ar

saviem fantastiskajiem varoņdarbiem, kurus viņam sagudro viņa piedzīvotājs

Artotags (“Maizes grauzis”). Veselus leģionus tas aizpūš ar vienu elpas

pūtienu, vienā dienā iznīcinājis simtus cilvēku, ar vienu sitienu salauzis

zilonim kāju. Jūtas apmierināts, ja kāds apbrīno viņa skaistumu, drosmi,

piekrišanu pie sievietēm. Pats sevi dēvē par “Venēras mīluli”, bet īstenībā

ir gļēvs, izvirtis.

Komēdijas 1.daļa risinās Efesas pilsētā, Pirgopoliniks no Atēnām

atvedis sev gūstekni - nolaupītu meiteni Filokomasiju. Efesā ierodas viņas

iemīļotais, lai to glābtu un apmetas blakus Pirgopolinika mājai. Meitene

izmantodama slepenu eju satiekas ar savu iemīļoto.

2.daļā kāda skaista sieviete uzdodas par kaimiņa sievu un atzīstas, ka

neprātīgi iemīlējusies Pirgopolinikā. Tas jūtas ļoti glaimots un atlaiž

mājās savu nolaupīto Filokomasiju, apbalvodams ar bagātīgām dāvanām. Tad

viņš dodas pie sievietes, kas viņu it kā dievina, bet ierodas kaimiņu mājā,

viņš tiek nežēlīgi piekauts.

Šai lugai nav stingras kompozīcijas. Intriga ir tajā daļā, kad

piekrāpj Pirgopoliniku, jo pastāv taču slepenā eja pa kuru meitene tāpat

var aizbēgt. Tāpēc dažkārt šeit saskatāma kontaminācija.

“Viltīgais vergs” - “Pseidols”, pieder pie intrigu komēdiju tipa.

Atjautīgs, viltīgs, izdomā nepārspējams. darbība norisinās Atēnās,

divu kaimiņu māju priekša. Vienā dzīvo Simons ar dēlu Kalidoru, otrā

savedējs Balions. Kalidors atzīstas Simona vergam Pseidolam, ka mīl hetēru

Fēniku, Baliona verdzeni. Fēniku ir jau nopircis kāds meķedoniešu karavīrs

par 20 minām, no kurām 15 minas ir jau samaksātas. Pseidols nolemj palīdzēt

Kalidoram, kaut arī zobojas par to. Viņš uzņemas vienas dienas laikā

sagādāt 20 minas no paša Kalidora tēva. Viņš izdod “likumu”: “Bīstieties

šodien no manis un neticiet man!”. Pats Simons apsola kaimiņam dod 20

minas, ja Pseidolam izdotos ar viltu dabūt jaunavu. Ierodas meķedonieši

karavīra vēstnesis harpags. Pseidols izviļ tam vēstuli, atdod cilvēku, kas

dabūn par vēstuli Fēniku un atdod to Klaidoram. Kad blēdībā atklājas

savedējs ir spiests samaksāt karavīram, bet Simons par Poseidola viltību

vēl samaksā 20 minas tam. Tas ņirgājas par savu saimnieku, piedzeras un

smejas.

“Amfitrions” - vienīgā luga ar mitoloģisku sižetu.

Jupiters Tēbu varoņa Amfitriona izskatā iekļūst pie viņa sievas

Alkemīnas un pavada ar to nakti. Jupiters bija paņēmis līdzi Amfitriona

verga Sasija izskatā Merkuriju. Tad ierodas īstais Amfitrions ar vergu un

sākas pārpratumu virkne, jo uz skatuves ir divi Amfitrioni, divi Sasiji.

Alkemīnei pēc tam piedzimst reizē divi dēļi: viens no vīra, otrs no

Jupitera.

“Dvīņi”

Komēdija par brāļiem, kuru apbrīnojamā līdzība rada dažādus

pārpratumus.

Plauta valoda ir bagāta ar aliterācijām, vārdu spēlēm.

Eiripīds (484.-406.g.p.m.ē.)

Viņa daiļrade noslēdz klasiskās drāmas attīstību. Dzimis Salamīnas

salā. Bijis dziļi izglītots cilvēks par ko liecina viņa traģēdijas. Mīlējis

dabu, klusumu, vientulību. Ir saukts par “filozofu uz skatuves”, jo viņa

darbos ar daudz pārdomu atziņu. Eiripīds nav piedalījies sabiedriski

politiskajā dzīvē, nav arī ieņēmis nekādu valsts amatu. Savos darbos viņš

tomēr atsaucas uz svarīgākajiem notikumiem un valstī. Savā mūžā pēdējos

gadus pavadīja Meķedonijā tur mira 406.gadā pirms mūsu ēras.

Savu augstāko uzplaukumu viņa daiļrade sasniedza Peloponesas kara

(431.-404.g.) gados (tā bija cīņa starp Atēnu un Spartu, un kara orbītā

bija ierauta visa Grieķija). Savos darbos Eiripīds attēlo politiskās un

sociālās pretrunas, kas radīja asus konfliktus starp demokrātijas un

aristokrātijas spēkiem. Viņš nosoda kā Spartas tā arī Atēnas cīņu par

politisko varu visā Grieķijā, kas arī izraisīja 27 gadus ilgo Peloponesas

karu. Viņam tuvas ir arī sofistu visu vērtību pārvērtēšanas metodes.

Eiripids vērš pret sievietes beztiesisko stāvokli - “Mēdeja”, “Hipolits”.

Pret seno traģēdiju kaitīgumu _ “Elektra”, “Orests”, “Ifigēnija Aulīdā pret

dievu netaisno rīcību. “Hioplits”, “Ions”, tāpat risināja sociālo jautājumu

- “Trojietes”, “Ions”.

Kā dramaturgs darbojies 50 gadus, bet tikai piecas reizes ieguvis I

vietu dramaturgu sacensībās. Tas izskaidrojams ar to, ka Atēnieši nevarēja

pieņemt visus jaunos jautājumus viņa darbos, kas bija ļoti tuvi sofistu

filozofijai. Toties Hellēisma periodā un Romas varas gados Eiripīda

daiļrade bija ļoti populāra. Ir saglabājušas 17 traģēdijas un viena satīru

drāma “Ciklops”.

Traģēdijas: “Mēdeja”, “Hipolits”, Trojietes”, “Helēna”, “Orests”,

“Elektra”, Ions”, “Ifigēnija Aulīdā”, “Bakhanietes”.

Eiripīds īpašu uzmanību pievērš sievietei, tās psiholoģijai, jūtu

pārdzīvojumiem. Viņš rādījis to attīstībā, izaugsmē. autors ir pievērsies

arī sadzīves tematikai un tas bija priekšnoteikums jaunatiskās komēdijas

attīstībai. Tas, ka Eiripīds prata iedziļināties cilvēka psiholoģijā,

parādīt dvēseles cēlumu, varoņu cilvēciskumu, tuvina viņa daiļradē

mūsdienām. Viņa varoņi nav viengabalaini, tajos ir iekšējās pretrunas, cīņa

pašam ar sevi. Un tas ir tas jaunais, kas parādās Eiripīda dramaturģijā.

Viņš savās traģēdijās ir pamazinājis kara lomu darbības risinājumā. Kara

partijas padziļina drāmas idejas izpratni, izsaka autora pārdomas, nevis

virza darbības attīstību, bet pastiprināta loma ir dialogiem. Tie savukārt

veido diskusijas formas. Eiripīds labi pārvalda formu: prologā dažās rindās

ievada lasītāju notikumu situācijā, epilogs stāsta par to tālāko likteni.

Eiripīda ietekmē attīstījās jaunatiskā komēdija Grieķijā, Romā. Un ar

romiešu komēdijas starpniecību Rietumeiropas sadzīves drāma.

“Mēdeja”

Izmantots mīts par argonautu braucienu un Kolhīdu pēc zelta aunādas.

Kolhīda valdnieka meita burve Mēdeja iemīlējusies argaonautu vadonī Jasonā

un palīdz viņam iegūt zelta aunādu, un izglābs viņam dzīvību. Viņa bēg kopā

ar Jasonu no Kolhīdas uz Tesāliju, kur Jasons cer atgūt nelikumīgi atņemto

valdnieka varu. Izmantojis mitoloģijas sižetu Eiripīds veido ģimenes drāmu.

Mēdejai un Jasonam ir divi dēli, bet Jasons nolēmis atstāt ģimenei un

Ńņšąķčöū: 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11


Ķīāīńņč


Įūńņšūé ļīčńź

Ćšóļļą āŹīķņąźņå: ķīāīńņč

Ļīźą ķåņ

Ķīāīńņč ā Twitter č Facebook

                   

Ķīāīńņč

© 2010.